Kroketes....

Mūsmājās visiem garšo kartupeļu biezenis, bet ir reizes, kad pārrēķinos ar kartupeļu daudzumu. Tā tas gadījās šajā reizē, kad mazie ķipari otro dienu ir bez apetītes. 
...mmmman nepatīk to atsildīt jo piecepās panna.

 Ta - dā! Nu ir jauns un lielisks risinājums šai "problēmai"! Kartupeļu kroketes! 
Pievienoju vienu olu un miltus - tikai tik daudz, lai var savelt skaistas bumbiņas... Nebija laika, lai sildītu cepeškrāsni, tāpēc šoreiz cepu treknajā variantā uz pannas pirms tam apviļājot rīvmeizē.
Bērniem garšoja un vīrs slavēja, ar laša zupu bij' pašā laikā!

Mīklas - nepelnīti piemirstais folkloras virziens....

Gatavojos Līvas šī vakara bērnu dārza pasākumam par tēmu - "Es par savu novadiņu".

Mūsu novads Vidzeme, jo visu savu dzīvīti dzīvojam Ķekavā.

Nekādu šaubu par rotaļas izvēli, mīklas mums latviešiem ir vislabākās!!!!!

Lai rotaļa būtu interesanta 3/4 gadīgiem bērniem, ne tikai vecākiem, papildināju to ar atbilžu kārtīm.

Lūk manas mīļākās tautas mīklas no Vidzemes un špikeri jūsu mazākajiem.... :)

Veiksmīgu atbilžu meklēšanu!

1.           Mazs, kluss sunītis māju sargā (Koknese)

2.           Skrūvēts, būvēts, vējš pūš cauri (Ranka, Gulbenes nov.)

3.           Vīrs sēž uz zirga, kājas aiz ausīm (Gulbene)

4.           Pieci brāļi pa vienām durvīm ieiet, ber katrs savā istaba paliek(Lielvārde)

5.           Zelta kamols ar septiņiem caurumiem (Beja, Alūksnes nov.)

6.           Cērt ledu – uzcērt sudrabu, cērt sudrabu – uzcērt zeltu (Sieksāte, Skrundas nov.)

7.           Tu ej tur, es iešu te, Uz putras kalna abi satiksimies (Strenči)

8.           Zobi ir, mutes nav (Umurga, Limbažu nov.)

9.           Krustām šķērsām kauli likti, Visa miesa cauri spīd (Cesvaine)

10.      Ķīselis redelēs (Mālpils)

11.      Neviens nevar pateikt, kas es esmu, kā vien es pati (Alūksne)

12.     Čūsku staipa, čūsku loka, čūska pirkstos neiekož (Umurga, Limbažu nov.)

13.      Bez manis maz  ko ēd, bet mani vienu nekad neēd (Aduliena, Gulbenes nov.)

14.      Pa vienu caurumu iekšā, pa trijiem ārā un tomēr vēl paliek iekšā (Rīga)

Mirklis Indijas... Tamatar paneer malai...

Es smaidu... Smaidu, jo tas notiek... 

Es sūtu Viņam sajūtu, Viņš atbild... Izdara tā, lai man pat šauba nerastos, ka zinu kas un kad ir jadāra.... Šis notikums risinājās ar Viņa svetību...

Pagājušajā nedēļā jutu spēcīgu vēlmi, pēc indiešu virtuves labumiem, taču veselība liedza izbraukumu līdz Rīga Plaza baudīt "Garuda" gardumus. Veselība labojās - vēlme nemazinajās, bet saslima šoferītis.

Nedēļas otrajā dienā devos pie savas friziermākslinieces Lailas un saruna mūs jauši ieveda ajūrvēdas gatavošanas mākslā. Laila laipni padalījās ar personīgo pieredzi un ieteica izmēģināt sev zināmo panīra (indiešu mājas siera) recepti - 3L piena + 1L kefīrs (pārējie varianti ir kā skābinātāju izmantot citronu sulu vai citronskābi). Paldies, Lailiņ'! Turpmāk vienmēr izmantošu šo recepti!

Trešdienā ļāvos filca un zīda šķiedru burvībai kopā ar Ievu, atklājot sev jaunas patīkamas izjūtas šajā bezsteigas procesā. 

Pirms tam pie brokastu tases noskaidrojot sev vienmēr aktuālos gatavošanas jautājumus, jo man ir brīnišķīgs draugs, kam lūgt padomu... 

Paldies, Ieviņ', par palienēto grāmatiņu, tas ir tieši tas, kas bija nepieciešams - redzu jau vēl pēris izmēģinājuma cienīgas receptes piem. Alu paratha, Alu kofta, u.c.! 

Un lūk arī visa nedēļu garā procesa rezultāts papildināts ar Simonītes Indijas mīlestības ceļojumu sveicieniem ... 

Glāzē - pienā vārīta garšaugu tēja - no Indijas, no Simonas, par ko jau esmu teikusi neskaitāmus pateicības vārdu un saku vēlreiz, jo tā ir īpaša....

Tik skaisti! 

Un pasakaini gardi!

Tā nu - pirmo reizi ir tapis mans iemīļotākais indiešu ēdiens - panīrs ar tomātiem...

Paldies, Dieviņ', ka devi man iespēju!

Pateicībā - es pratu to izmantot.